Kā varētu raksturot Norstat ceturkšņa datu iniciatīvu?

Norstat ceturkšņa datu mērķis ir apkopot un sniegt augstas kvalitātes datus par vairākiem tirgiem, lai atvieglotu savu cilvēku iepazīšanu. Tas sniedz priekšstatu par to, ko cilvēki domā un jūt konkrētā brīdī, un tas var kalpot par atskaites punktu ikvienam, kas vēlas novērtēt noskaņojumu vai attieksmi konkrētā valstī.

Mēs patiešām vēlamies, lai mums visiem būtu vieglāk uzzināt vairāk par apkārtējo pasauli – lai mēs varētu droši paļauties uz saviem secinājumiem par to, ko cilvēki domā Itālijā, Dānijā vai Apvienotajā Karalistē. Turklāt, katru ceturksni veicot jaunas aptaujas, var izsekot, kā atbildes mainās laika gaitā. Tas palīdzēs mums visiem ieraudzīt, kad katrā valstī sāk mainīties uzskati, un tādējādi noteikt tendences laika gaitā.

Norstat ceturkšņa dati ir arī veids, kā mēs varam demonstrēt savas iespējas vairākos tirgos datu vākšanas un vizualizācijas ziņā.

Kā tika izlemts, kādus jautājumus uzdot?

Patiesībā tas ir bijis diezgan sarežģīts process. No vienas puses, jautājumu skaits, ko mēs varētu uzdot, ir neierobežots. Taču patiesībā mums ir diezgan labs priekšstats par tēmām un tematiem, kas ir vispiemērotākie Norstat ceturkšņa datiem.

Mēs katru gadu veicam aptaujas, kuru rezultātā tiek iegūti augstas kvalitātes dati. Šī pieredze un manu kolēģu kompetence palīdzēja mums precīzi noteikt, kādus jautājumus mēs vēlamies iekļaut.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija izdomāt, kā vislabāk aptujas “pielāgot nākotnei” – atrast tādu jautājumu kopumu, kas būtu aktuāls ilgākā laika periodā, lai palīdzētu veidot priekšstatu par to, kā laika gaitā mainās attieksme.

Galu galā mēs izvēlējāmies 15 jautājumus, kas, mūsuprāt, atspoguļo lielāko ietekmi uz cilvēku ikdienas izvēli un uzvedību un sagrupējām tos trīs kategorijās: Sabiedrība, dzīves kvalitāte un veselība un patēriņš.

Ko mēs varam sagaidīt no Norstat ceturkšņa datiem? Ko tie mums stāsta?

Izmantojot mūsu tiešsaistes informācijas paneli un ziņojumus par konkrētiem tirgiem, mēs varam noteikt iedzīvotāju pulsu vairākās valstīs, lai ikviens varētu labāk izprast sabiedrības domāšanu vai noskaņojumu konkrētā brīdī.

Koncepcija ir sniegt dažus aktuālus faktus par svarīgām sabiedrības tēmām un tendencēm, kas varētu ietekmēt mūsu uzvedību. Tā sniedz atbildes ikvienam, kas vēlas uzzināt, kā cilvēki šobrīd uztver sabiedrību Francijā, Nīderlandē vai Polijā.

Mūsu sniegtie dati parāda, ka XX procenti vāciešu domā tā vai ka YY procenti norvēģu ir nobažījušies par to. Tie ir balstīti uz stabiliem un kvalitatīviem datiem, kas iegūti no mūsu paneļiem. Tāpēc, manuprāt, nav pārspīlēti teikt, ka Norstat ceturkšņa dati būtībā sniedz faktus. Tā ir nepārtraukta jaunu faktu plūsma par 15 valstīm, kas iekļautas iniciatīvā.

Tomēr uzdevumu noskaidrot, ko tieši šie fakti nozīmē vai kāpēc lietas izskatās tieši tā, kā tās izskatās, mēs atstājam citiem. Mēs varam izmērīt pulsu, bet nesniedzam nekāda veida secinājumus vai ieteikumus par konkrētu rīcību.

Raugoties nākotnē, ko jūs cerat, ka Norstat ceturkšņa dati varētu sasniegt?

Godīgi sakot, es patiešām ceru, ka tas vienkārši liks cilvēkiem runāt – ne tikai klientiem un potenciālajiem klientiem, bet arī sabiedrībai. Tas palīdz sākt sarunas un diskusijas pāri robežām, pamatojoties uz faktiem, nevis puspatiesībām, dezinformāciju un novecojušiem stereotipiem.

Pēc Covid-19 notikumiem mēs uzzinājām, cik ātri var mainīties apstākļi un līdz ar to arī attieksme. Ir svarīgi zināt, ko cilvēki domā šodien, bet arī apzināties, ka pēc dažiem mēnešiem šie uzskati var izskatīties citādi.

Es ceru, ka katrā Norstat ceturkšņa datu apkopojumā ietvertie dati var būt momentuzņēmums, kas atspoguļo šā brīža noskaņojumu un kalpo kā ieraksts, ko vēlāk var salīdzināt dažādos tirgos un laika gaitā, lai mēs visi varētu labāk iepazīt mūsu cilvēkus un mūsu pasauli.