Kvalitatīvās un kvantitatīvās tirgus izpētes atšķirība
Pastāv dažādas tirgus izpētes metodoloģijas un veidi, un katrs no tiem kalpo konkrētiem mērķiem un ļauj iegūt dažādas atziņas. Kvalitatīvā un kvantitatīvā datu vākšanas pieeja ir divi atšķirīgi, bet savstarpēji papildinoši veidi, kā gūt ieskatu pētniecībā.
Gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes ir būtiski instrumenti uzņēmumiem, kas vēlas izprast savu mērķauditoriju, iegūt vērtīgu informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus. Bet ar ko tās atšķiras un kā tās palīdz īstenot visaptverošu mārketinga stratēģiju? Šajā rakstā mēs aplūkojam kvalitatīvās un kvantitatīvās tirgus izpētes būtiskās atšķirības, skaidrojot, kad un kā izmantot katru metodi, lai iegūtu dziļāku izpratni par patērētāju uzvedību un vēlmēm.
Kvantitatīvā tirgus izpēte
Kvantitatīvo izpēti var definēt kā sistemātisku parādību izpēti, vācot kvantitatīvi izmērāmus datus un izmantojot statistikas metodes. Citiem vārdiem sakot, tā ir skaitliska rakstura datu vākšana. Tas ir ideāli piemērots, lai noteiktu tendences un vidējos rādītājus, veiktu prognozes un vispārinātu rezultātus lielām populācijām. Kvantitatīvie pētnieki cenšas iegūt izlasi, kas ļauj izdarīt ticamus secinājumus par attiecīgo populāciju. Bieži vien sākumā tiek izvirzīta hipotēze, pēc tam tiek vākti dati, kurus var izmantot, lai noteiktu, vai dati apstiprina hipotēzi. Dažas no kvantitatīvā pētījuma priekšrocībām ir iespēja salīdzinoši ātri savākt ticamus un precīzus datus, tas novērš neobjektivitāti un ļauj plašāk analizēt datus.
Datu vākšanas metodes kvantitatīviem pētījumiem
- Varbūtīgās izlases veidošana
- Aptaujas
- Telefonintervijas (CATI)
- Tiešās intervijas
- Datorizētas tiešās intervijas (CAPI)
- Strukturēts novērojums
- Dokumentu pārskatīšana
Kvalitatīva tirgus izpēte
Kvalitatīvā izpēte tiek definēta kā metode, kas vērsta uz datu iegūšanu, izmantojot atklātu un sarunvalodas komunikāciju. Tā ir labāka izpratne par to, “ko” cilvēki domā un “kāpēc” viņi tā domā. Šī metode padziļināti pēta indivīdus populācijā, kas ne vienmēr ir reprezentatīva visai populācijai, un to nevar vispārināt tādā pašā veidā kā kvantitatīvos pētījumus. Kvalitatīvais pētījums ir pētnieciska metode, un tā rezultātā var tikt izvirzīta hipotēze. Pētnieki izmanto šo metodi, lai padziļinātu pieejamos datus. Dažas no kvalitatīvā pētījuma priekšrocībām ir tādas, ka tajā var atspoguļot mainīgo attieksmi, papildināt datus ar kontekstu, nodrošināt elastīgāku un mērķtiecīgāku pieeju.
Datu vākšanas metodes kvalitatīvai izpētei
- Padziļinātās intervijas
- Fokusa grupa (tiešsaistes un fiziska)
- Tiešsaistes tērzēšana
- Tiešsaistes kopiena
- Novērošana
- Aptaujas ar atvērtiem jautājumiem
- Gadījumu izpēte
Galvenās atšķirības
Kopumā galvenās atšķirības starp kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem pētījumiem ir saistītas ar savākto datu veidu, pētījuma mērķi, izlases lielumu, datu vākšanas metodēm, vispārinājumu un subjektīvisma vai objektivitātes pakāpi. Tālāk ir sniegts pārskats par galvenajām atšķirībām starp metodēm.
Datu tips: Kvantitatīvajā pētījumā tiek izmantoti skaitliskie dati, koncentrējoties uz kvantitatīvi izmērāmiem mainīgajiem, savukārt kvalitatīvajā pētījumā tiek izmantoti neskaitliskie dati un informācija.
Mērķis:Kvantitatīvais mērķis ir noteikt modeļus un tendences datu kopumā, sniegt precīzas atbildes un pārbaudīt hipotēzes. Kvalitatīvā pētījuma mērķis ir izpētīt pamatā esošos iemeslus, motivāciju un viedokļus. Tas iedziļinās cilvēka uzvedības dziļumos.
Izlases lielums: Lai nodrošinātu statistisko nozīmīgumu un vispārināmību, kvantitatīvajos pētījumos bieži vien tiek izmantotas lielākas izlases. Kvalitatīvajos pētījumos tiek izmantotas mazākas izlases, bieži vien līdz desmit dalībniekiem vai pat mazāk.
Datu vākšanas metodes: Kvantitatīvie dati tiek vākti, izmantojot strukturētas aptaujas vai novērojumus ar slēgta tipa jautājumiem. Kvalitatīvie dati tiek vākti, izmantojot tādas metodes kā intervijas, fokusa grupas, novērojumus un atvērto jautājumu aptaujas.
Apkopojums: Kvantitatīvie pētnieki, pamatojoties uz varbūtības un statistikas principiem, cenšas iegūtos rezultātus vispārināt uz lielāku populāciju. No otras puses, kvalitatīvie pētījumi ir vērsti uz konceptuālu vispārinājumu, cenšoties izprast kontekstu un faktorus, kas ietekmē konkrētu grupu.
Subjektivitāte pret objektivitāti: Kvantitatīvie pētījumi tiecas pēc objektivitātes un atkārtojamības, kas nozīmē, ka, analizējot datus, dažādiem pētniekiem būtu jānonāk pie vienādiem secinājumiem. Kvalitatīvajā pētniecībā ir pieeja, kas atzīst pētnieku subjektivitāti un viņu pašu interpretācijas. Vairāki pētnieki var analizēt vienus un tos pašus datus un nonākt pie nedaudz atšķirīgiem secinājumiem.
Kvantitatīvs vai kvalitatīvs?
Kādu metodi izvēlēties savam pētījumam? Mēs iesakām apvienot abas metodes, jo, ja tās ir pareizi veiktas, tās viena otru papildina. To kombinācija var palīdzēt iegūt visaptverošāku un niansētāku izpratni par jūsu mērķi.
Norstat mums ir pieredze abās pieejās, un mēs apkopojam datus ar dažādām metodēm. Mēs izvēlēsimies jūsu vajadzībām atbilstošu metodi un pielāgosim datu vākšanu jūsu pētījumam.
Vai vēlaties uzzināt vairāk?
Rūpīga tirgus izpēte ir būtiska, lai izprastu visus tirgus aspektus, kuros darbojas jūsu uzņēmums. Laikmetā, kad patērētāji tiecas pēc atpazīstamības un savu vajadzību apmierināšanas, tirgus izpēte kļūst par nenovērtējamu vērtību. Uzziniet vairāk par tirgus izpēti tālāk tekstā.
Rokasgrāmata par tirgus izpēti
Tirgus izpēte ir uzņēmumu pamatotu lēmumu pieņemšanas stūrakmens. Izpētiet, kas ir tirgus izpēte un kā to veikt efektīvi.
Uzzināt vairākPrimārā un sekundārā izpēte
Izpētiet galvenās atšķirības un priekšrocības, veicot primāro un sekundāro tirgus izpēti.
Uzzināt vairāk
- © Norstat 2024
- Privātuma politika
- Noteikumi un nosacījumi
